Vecos laikos dzīvoja kāds godīgs kalējs, Reins vārdā, kuru dievs bija svētījis ar lielu bērnu pulciņu un kuram tādēļ bija cītīgi jāstrādā, lai savējiem varētu pārtiku sagādāt. Tādēļ ka viņš savā amatā bija sapratīgs un apzinīgs, viņam nekad netrūka darba…
Lasīt tālākVecīša cimdiņš
Dzīvoja sirms vecītis. Reiz aukstā ziemā viņš brauca uz mežu pēc malkas. Vecītim iegribējās aizdegt pīpīti. Cikām viņš azotē meklēja pīpi, tabaku un šķiltavas, tikām pazaudēja vienu cimdiņu. Muša, bēgdama no aukstuma, ierauga cimdiņu, ieskrien iekšā un sāk no prieka…
Lasīt tālākGailis un varde
Varde, satikusi no rīta gaili, dod tam labu rītu: “Labrīt! augstu dziedātājs.” Gailis atbild: “Labrīt, labrīt! augstu lēkātāja.” Varde it priecīga iesaucās: “Redz, prot arī otram godu dot.”
Lasīt tālākPar brīnum lielo gaili
Vienam kungam bijis gailis, kas skraidījis apkārt un nemaz pie vistām nestāvējis. Tad kungs viņu padzinis. Nu viņš gājis pa lielu mežu un saticies vilku. Vilks vaicājis: “Kūmiņ, kur tad tu iesi?” “Iešu pie aitām!” Vai nepaņemsi mani arī līdz?”…
Lasīt tālākPīle ar gaili
Gailis noskatījies, ka pīle lēni un smagi čāpojusi uz ezermalu. Par to nu viņš pīli piezobojis sacīdams: “Tu nu gan, kā redzams, dancot nemaz neesi mācījusies.” Drīz pēc tam turpat ezermalā gaiļa tuvumā kāds šāvis ar plinti. Gailis no bailēm…
Lasīt tālākPar brīnum lielo gaili
Viens pirknieks tura gaili, bet nemaz nedod viņam ēst. Reiz gailis saņemas un iet pats ēst meklēt. Uz ceļa gailis satiek lāci. Lācis prasa: “Gailīti, kur tu iesi?” “Ko tu gribi? esmu izsalcis, nāci, es tevi aprīšu!” Un gailis aprijis…
Lasīt tālāk